Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

CD apskats: Sanctimony – “Unholy Five” (Thunderforge Records, 2016)
Jānis Jansons / raidījums “Vārnu Laiks”
08.04.2016

Bija vērts gaidīt šos 9 gadus, lai klausītos, turētu rokās, kratītu matus un teiktu – ellē, JĀ! Jaunais grupas “Sanctimony” albums “Unholy Five” ir klāt. 9 gadi, ja neskaitam 2012. gada ep “Perfection” .

Ik pa laikam, grupa muzicē koncertos, festivālos, bet par jauno albumu ik reizi atrunājās, ka rakstam, rakstam. Labs nāk ar gaidīšanu. Nupat jau ir klāt.

Pirmie divi publicētie singli teica priekšā, ka radikāli nekas nav mainījies – smagnējais pēdējo gadu death n roll stiliņš tiek turpināts. Pie kam, skanējumam ļoti precīzs un atbilstošs pašas grupas formulējums. Te ir gan zāģīgās ģitāras, smagums, ģitāru soliņi, grovliņš un tīrie dziedājumi.

Patīkams pārsteigums, par ko kompliments - papildus vokāli, ko izpilda bundzinieks Jēkabs Zemzaris. Tieši šis elements aizķer ieklausīties, jo harmoniski saliktie vokāli, bekvokāli skan ļoti labi. Kopējam skanējumam tie pieber sāli, piparus un kariju.

Par ģitārām, bungām un basiem – šie vīri ir ar krietnu stāžu, viņi māk, viņi zin kā vajag, viņi zin kā tas jādara. Un viņi ir šo visu ļoti labi saspēlējuši, atspēlējuši, samēģinājuši.

Dažos gabalos, pat ļoti gribas teikt, ka grupa palikusi smagnējāka, bet to veiksmīgi satamborējusi kopā ar melodiskām daļām.

Gribat uzdāvināt ārzemju radiem labu latviešu metālmūzikas albumu – par šo nebūs kauns.

Gribat palielīties draugu lokā, ka Jums ir viens kārtīgs latviešu “smagais”, pat, ja patiesībā klausaties ko krietni vieglāku - arī būs precīzi.

10 krietni gabali, visi angļu valodā. Pretenziju nav, lielākoties tāpēc, ka skan labi.

Kopējo ātrumu, draivu, grūvu un miroņrokenrollu nemaz nebojā pēdējais gabals, kas ir dzirdēts arī “Devil And Men” albumā, bet šeit tas ir akustiski. Šī grupa mierīgi var spēlēt arī akustiskos koncertus gadījumā, ja pazūd elektrība. Skan super!

Ja esat nupat atklājuši grupu ar šo nosaukumu – parocieties tēta, opja vai mammas disku kastē, jāmeklē grupas iepriekšējie albumi – “Hell In Stereo” (2007) , “Devil And Men” (2005) .

Ja grupu zinat, uzliekat vēlreiz agrīnos “Eternal Suffering” .

 "Sanctimony” allaž ir bijusi lieliska koncertgrupa.  Ja ieskatīsieties vērīgāk grupas vokālista sejā, līdzību ar velnu atradīsiet. Un grupa kā kopums – nezinu, kas darās viņiem iekšās, bet viņiem sanāk.

Vienīgais šī diska mīnuss ir tas, ka nav nekā slikta, ko par to varētu pateikt.

 

Tēma: Albumu apskatiMūzika

Raidījums: Vārnu laiks

Komentāri (1)
Pievienot komentāru:
Nemo
Ievietots: 09.04.2016 (12:36)
Vāciņā ir provinciāls spoguļattēls
###PAGEBROWSER ###ANSWERLIST###