Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Albuma apskats: Sovvaļnīks - “Napaseitynuouts” (2016)
Jānis Jansons / raidījums “Vārnu Laiks”
15.12.2016

Latgales reģions vienmēr ir pārsteidzis ar talantiem. Reku vēl viens, jau ar trešo albumu.

Pie smagajiem piemēriem par pozitīvu piemēru minami – thrash metal trio “Sacramental” , kas spoži pārstāvēja valsti “Wacken Open Air” 2011. gadā, iegūstot trešo vietu grupu konkursā, kas bija gana sīvs. Gan vietējā atlasē, gan starptautiskajā.

“Green Novice” – otra zināmākā pašmāju folk metal grupa, kas arīdzan izpaužas latgaļu valodā.

Folciskie “Varang Nord” un thrash metal grupa “Saintorment” , “Dabasu Durovys” arī nāk no Latgales puses.

“Sovvaļnīks” turpina iesākto, paretam parādās ar koncertu, atkal pazūd. Protams, grupas centrālais dzinējs ir ģitārists, vokālists, pasniedzējs LU un Rēzeknes augstskolā – Ingars.

Arī redzamā, atpazīstamā daļa – daļai viņš asociēsies ar latgaļu popmūzikas projektiem “Borowa MC” , daļa viņu atpazīs pēc melnajām brillēm, allaž nokarinātu ar vismaz padsmit piekariņien kaklā. Kārtīgs metālists.

Turpina iesākto, jo alternatīvā roka vai metāla virzienā pirmie soļi bija solo albums “Sūpluok” (2009), liekas, joprojām nepārspēts labalbums latgaļu valodā, kas apvieno melanholisko rokmūziku un akustisku, tautisku pieskārienu.

“Bolts Susātivs” (2010) jau iezīmēja smagnējāku, griezīgāku skanējumu, reizē nostiprinot grupas vārdu kā pilnasinīgu dzīvo mūziķu grupai.

Abos pieminētajos, arī jaunajā, visas dziesmas ir latgaļu valodā, izmantojot esošu vai jau neesošu latgaļu dzejnieku tekstus. Kas labi, jo nezinātājiem paver pavisam jaunas lapas šajā, plašāk mazāk zināmajā kultūrā.

Skanējuma ziņā jaunais albums ir smagnējāks, no vāka līdz vākam. Nepiesātināts, varētu būt albuma nosaukums. Uzreiz ausīs iekritīs, ko klausās pats Ingars, bet kopējo noskaņu tas nemaz nebojā, jo kaut kur dzirdēts motīvs veiksmīgi sapīts ar oriģinālām savām iespēlēm un idejām.

Viens vienīgs zāģis? Nekā nebija! Melodiskās, lipīgās, balādīgās dziesmas mijas ar zāģīšiem, bet viss forši saspēlēts. Pats galvenais – ka tas viss ir tik sasodīti sirsnīgi, ka ja tās ir dusmas, tad tā tās arī skan, ja tās ir apcerīgās skumjas, tad tās tā, ka gribas sirdi izraut un aizmest pa gaisu.

Šaubu nav, labi paveikts darbiņš. Ar šo albumu, cerams, “Sovvaļnīks” beidzot būs atradis virzienu, kurā pieturēties, jo citādi – šaudīšanās no uz. Ja paliks uz šīs smagnējā, bet melodiskā roka takas, ar laiku viņu atzīs, novērtēs un cienīs gan metālisti, gan folkmetālisti, gan arī tie klausītāji, kas ikdienā šādu mūziku neklausās.

Pamatsastāvu papildinājuši viesmūziķi ar vārdu – Kaspars Tobis, Māris Muktupāvels, Biruta Ozoliņa, kas albumam iesver papildus garšu un dažādību.

Nesaprotat par ko ir dziesmu teksti? Diska grāmatiņā tie ir iekšā. Nemākat latgaļu valodu – teksti ir arī angļu valodā.

Lielākais parsteigums -  “Vaicuojums” , nieka 43 sekundes, bet līdz šim vistrakākā Sovvaļnīka dziesma, kas dzirdēta.

Un papildus dziesmas – “Augšanceļūtīs” , “Pi Putynu Gaisā” rāda zaļu gaismu, ka šis mūziķis spēj labi, oriģināli izpausties arī folk mūzikas laukā.

Uz nākamo varētu pamēģināt abus skaņu Gintus – Stankeviču un Lundbergu drusku nomainīt ar kādu citu. Abi, protams, sava aroda meistari, bet viņu atpazīstamais skanējums bija jau iepriekšējā albumā.

Vāciņa bilde – ja pirmie divi albumi uzrunāja ar vāciņu, tad šis neizsaka neko. Kas tas ir?

Tēma: MūzikaAlbumu apskati

Komentāri (0)
Pievienot komentāru: