Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Albuma apskats: "Izlase / Veidenbaums. Vaidi un gaidi" (Naba Music / Melo Records, 2017)
Jānis Jansons / radio Naba
02.01.2018

Albuma pieteikumā vēstīts: "Atzīmējot latviešu dzejnieka Eduarda Veidenbauma 150. jubileju, ar ritmiskas mūzikas palīdzību tiek šķetinātas dzejnieka personības neredzamās iezīmes un pretrunīgums. Vienā albumā apkopotas 12 mūsdienīgas kompozīcijas, kas atspoguļo bezcerību, nolemtību, dzīves absurditāti, mantas un varas kultu, apmātību un cerību mainīt pasauli – vismaz savējo. Vārdi, kas vēl aizvien liek pārdomāt īstās dzīves vērtības, transformējušies līdzi laikam, lai katrs spētu ieraudzīt savu Veidenbaumu".

Nav grūti iedomāties Veidenbaumu mūsdienās ar ausīs iestūķētiem puļķiem, kas braukājas ar sabiedrisko transportu vai sēž kādā no Rīgas bāriem. Ar tiem pašiem puļķiem ausīs, klausoties šo izlasi. Gribas domāt, ka Veidenbaums par to būtu sajūsmā.

Sajūsmā, jo - sākumā baisi gribas domāt - nu Veidenbaums - kāda ritmika, elektronika? Te drīzāk vajadzēja ambient, doom un kaut ko lēnu, lai līdz kaulu baltumam izbaudītu nolemtību, bezcerību un depresiju, kas virmo Veidenbauma daiļradē.

Nekā nebija, jo šādu lēno, gruzīgo izlasi, diez vai spētu novērtēt plašāks klausītāju loks. Un nez vai tādu lēnu un skumju gribētos noklausīties vairāk par vienu reizi.

Izlases foršums, ka tā reizē ir arī kā grupu retrospekcija - kas mums te notiek, kas aktuāls un interesants.

Būtu interesanti šo izlasi izkaisīt ārzemju auditorijai, lai paskatītos, kāda ir viņu reakcija.

"Hipstokrātija" , "MMMM" , "ISMS" , "Martas Asinis" - šie ir foršie un zināmie vārdi, kas plašāk izskanējuši ar labiem ierakstiem vai koncertiem.

Patīkams pārsteigums - mazliet citādā skanējumā dzirdēt pašmāju romantiskā roka duetu "Čipsis Un Dullais", kas izrādās, skan labi arī elektronikas ritmos. Šādu ar elektroniku aptamborētu programmu viņi jau atrādīja 2017. gada vasarā festivālā “Laba daba”.

Nākamais pārsteigums - "Eastbam/Westbam" - gabals, ko droši vajadzētu laist apritē arī ārpus dzimtās valsts robežām. Ja mēs Gobziņu uztveram drusku savādāk, tad ārpusē šis gabals noteikti rotētu citā līmenī.

Jaunatklājums - "Ir Ok". Veidenbaums noteikti nēsātu kreklu ar grupas nosaukumu. Drusku atgādina Vītiņa eksperimentus -  pozitīvā nozīmē.

Jaunatklājums - Jānis Irbe. Elektro indie mūzikas laukā jauns spēlētājs, kas labi, jo puisim labi sanāk. Meklējiet rokā bandcampu, tur ir vēl divi singli no šī džeka.

"Tehnikums" - vēl viens patīkams gabals, ko gaidīju ar mazu skepsi, ar domu - ui, "Tehnikums" , vai skanēs labi? Skan labi. Nebaidies. Griez skaļāk.

"Podruga" - šis nosaukums ceļoja pa afišām un interneta dzīlēs, bet nekad nav uzrunājis uzmest ausi. Nosaukuma dēļ. Pats vainīgs - iekritu postpadomju kritiķu lamatās. Bet tumšāka elektropopa cienītājiem ieteiktu gan - Alisei ir laba balss.

"Āres un Evija Vēbere" - kaut kā organiski pārslēdzās pēc "Podrugas", sākumā pat likās, ka tas vēl iepriekšējais gabals. Ar labs gabaliņš.

"Rāva" - folcīgais elektro, kas ļoti iederas izlases beigās, jo mudina nospiest "spēlēt vēlreiz" podziņu.

Izlases foršums Veidenbauma daiļrades zinātājiem - nekāda iegruzīšanās nesanāk. Muzikālā dažādība kopumā neļauj. Ja minors ir, tad tikai tekstos.

Izlases foršums Veidenbauma daiļrades nezinātājiem - gribētos šo saukt par alternatīvās elektroniskās mūzikas izlasi, kas gan nav īsti precīzi, jo elektroniķi sāks mest vadus, kabeļus, elektriķus, ka šī izlase ir tālu no īstās un patiesās elektronikas.

Šī ir ļoti laba izlase tiem, kas krāj muzikālo pūru nākamajām paaudzēm, arī tiem, kas seko līdzi pašmāju nekomerciālajai mūzikai, arī tiem, kas neseko, jo šī izlase paplašina dzirdes loku.

Protams, ir pagrūti konkurēt ar "Fever Ray" vai "Prodigy", bet ar kaut ko ir jāsāk.

Kas vēl labāk - izlase nav briesmīga vai draņķis, tā ir sanākusi gaumīgi retrospektīva.

Droši dāvājiet to kultūras atašejiem, ministriem, vēstniekiem un labiem cilvēkiem visā pasaulē.

Šī izlase būs ļoti labs papildinājums iepriekšējām "Naba" veidotajām konceptuālajām izlasēm - "Pretējības", "Jans Rozentāls. Bez Vārdiem".

Lai šī kalpo par motivātoru arī tiem, kas neko par Veidenbaumu nezin vai nav lasījuši viņa darbus.

Agrāka gadagājuma ļaudīm noteikti atmiņā būs palicies, ka Veidenbauma tekstus izmantojuši arī Juris Kulakovs, Ieva Akurātere, Ainars Mielavs un citi, kas nozīmē tikai to, ka Veidenbauma teksti dzīvo cauri laikam, atgriežoties atkal un atkal.

Tēma: Albumu apskatiMūzika

Komentāri (0)
Pievienot komentāru: