Radio NABA vēsture
Pēdējās izmaiņas veiktas:
17.04.2013

Nekomerciālā Audiālās Baudas Akadēmija
Gita Liepiņa, Universitātes Avīze
2005. gada 01. decembris

„Tas ir klasiskais variants, taču es atceros, kā pirms trīs gadiem šķirstīju svešvārdu vārdnīcas un dažādas citādas grāmatas, lai sameklētu šim Radio visatbilstošāko nosaukumu,” stāsta Radio NABA programmas direktors MADARS ŠTRAMDIERS.

„Viens no nosaukuma variantiem bija URSUS, kas latīņu valodā nozīmē zvaigzni. Tad bija variants SIGNĀLS, taču tieši ar šādu nosaukumu mums jau bija viens raidījums. Vēl bija variants RADIOAKTĪVS, kas ir ļoti klasisks Studentu Radio nosaukums – tādu pasaulē ir ap simts. Variantu bija daudzi, taču beigās mēs izvēlējāmies nosaukumu NABA , ko es nejauši uzgāju svešvārdu vārdnīcā un kas arī vizuāli ļoti labi izskatījās. Toreiz zvanīju Pēterim Helmsam no grupas „Aparāts” un nosaucu trīs izkristalizējušos Radio nosaukuma gala variantus, no kuriem viens bija arī NABA . Bija vēls vakars un es viņam jautāju – ko tu saki? Pēteris toreiz atbildēja – NABA ! Pēc tam, protams, es piezvanīju vēl pāris cilvēkiem un galarezultātā tika izlemts, ka Radio nosaukums būs NABA . Tā kā mēs esam Latvijas Universitātes Radio, tad man bija svarīgi, lai zem šiem burtiem varētu palikt apakšā arī to atšifrējumu un tas ir – Nekomerciālā Audiālās Baudas Akadēmija jeb saīsinājumā NABA . Ar to arī šis nosaukums ir tik unikāls, ka tas sevī iekļauj ļoti daudz – gan fizioloģisko, gan arī šo atšifrējumu. NABA kā saite ar iepriekšējo Studentu Radio KNZ. NABA kā visa pirmsākums. NABA , kā tas, kas savieno ar māti. Tālāk jau seko šķēres, kas šo NABAs saiti pārgriež un rada neatkarību. Viss, kas ir saistīts ar Radio nosaukumu un tā logo, ir ļoti pārdomāts. Tas labi izskatās. To var viegli izlasīt dažādās valodās. Un ar to var spēlēties,” skaidro Radio NABA programmas direktors Madars Štramdiers.

Uz jautājumu, kāpēc Radio NABA programmas direktors ir tieši viņš, Madars Štramdiers atbild: „Tā kā savulaik es nodarbojos ar mūzikas pasākumu producēšanu un festivālu organizēšanu, man, šķiet, no Latvijas Universitātes Studentu Padomes, 2001.gada beigās nāca priekšlikums kļūt par, toreiz, Radio KNZ programmas direktoru. Līdz tam man darbā Radio nekādas pieredzes nebija – viss tapa no nulles. Mana priekšrocība un varbūt arī iemesls, kāpēc par Radio programmas direktoru piedāvāja kļūt tieši man, bija fakts, ka man bija ļoti plašs paziņu loks – tieši mākslinieku vidū. Līdz ar to man bija daudz vieglāk izveidot Radio programmu. Es aicināju pazīstamus dīdžejus un mūziķus, kuri prata kaut nedaudz runāt un labi orientējās konkrētā mūzikas virzienā. Protams, tika izsludināts arī konkurss, kurā mēs aicinājām cilvēkus no malas. Tā šīs eglīšu mantiņas palēnām tika savāktas – cilvēki, kas bija gatavi strādāt Radio, par to nesaņemot atalgojumu. Es tai skaitā. Tomēr cilvēki nāca un darbojās, jo toreiz tas bija kaut kas jauns. Līdz tam Latvijā bija pastāvējušas tikai komerciālas radiostacijas, kurās šādi domājošiem cilvēkiem, kādi darbojās toreiz KNZ, tagad – NABĀ, nebija ko klausīties. Daudzi nespēja pat iedomāties, ka Latvijā varētu darboties tāda radiostacija, kurā netiktu blieztas komerciālās reklāmas un komerciālā mūzika. Neskatoties uz sākotnēji relatīvi mazo auditoriju, mēs ļoti ātri sasniedzām ļoti labu reitingu. Radio KNZ telpas atradās Rīgas Tehniskās universitātes kopmītnēs, Ķīpsalā, bet kā Radio NABA mēs jau trešo gadu atrodamies Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes ēkā. Galvenā šo abu Radio atšķirība ir tāda, ka KNZ bija privāts Radio, turpretī NABA ir sabiedriskais Radio, kura frekvence pieder valstij. Tas ir Latvijas Radio 5. kanāls, kuru valsts izmanto Saeimas plenārsēdēm, kas tagad tiek translētas vairs tikai ceturtdienās. Šobrīd mēs esam pierādījuši savu profesionalitāti un, sasniedzot savu diapazona paplašināšanas nolūkā savulaik izvirzīto mērķi, sākot ar nākamo gadu mūsu signāls būs spēcīgāks, skaņa kvalitatīvāka un dzirdamība tālāka. Radio NABA i būs jauna frekvence – 93,1” gandarīti paziņo tās programmas direktors Madars Štramdiers.

„Šajā Radio ir iespēja nākt darboties gan studentiem, gan arī skolēniem,” informē Radio NABA programmas direktors. „Protams, mēs neņemam visus, kas izsaka vēlēšanos darboties – ir atlases kritēriji, jo gadiem ejot mums aug arī prasības. Tomēr par spīti tam, Radio NABĀ, piemēram, piektdienas vakaros ar savu raidījumu šobrīd darbojas divas skolnieces, kas iepriekš pus gadu mācījās un visu nopietni apguva. Šādu pašu apmācību ir izgājuši arī tādi Radio NABA dīdžeji, kā Uldis Rudaks, Inguss Bērziņš un Juris Šteinbergs. Ja mēs skatāmies pasaulē, tad šāda tipa augstskolu Studentu Radio ir tūkstošiem. Radio NABĀ šobrīd darbojas 76 cilvēki, kas kopā veido 42 raidījumus. Ja tiek vērtēta programmas daudzveidība, Radio NABA Eiropā viennozīmīgi ir pirmajā desmitniekā. 1. decembris ir datums, kad pirms precīzi trīs gadiem sāka skanēt Radio NABA . Kā pirmais toreiz ēterā izgāja dīdžejs Jānis Vugulis un, paziņojot „Mēs esam atgriezušies!”, uzlika grupas „Deine Lakaien” tam brīdim ļoti zīmīgu dziesmu „Return”. Tieši tādēļ arī Radio NABA trīs gadu jubilejas pasākumā uzstājas grupa „Deine Lakaien”! Mans novēlējums Radio ļaudīm ir saglabāt to entuziasma dzirksti, kāda tā ir bijusi līdz šim un Radio NABA s klausītājiem es novēlu būt patiesiem – tādiem pašiem, kādi esam mēs, Radio NABA veidotāji,” smaidot paziņo Madars Štramdiers.

„Nebija tā, ka Radio NABA radās no nekā – tas bija turpinājums Radio KNZ, kas darbojās nepilnu gadu – no 2000. gada 25. novembra līdz 2001. gada 15. oktobrim,” informē Radio NABA dienas dīdžejs NORA RIEKSTA. „Radio KNZ var uzskatīt par Radio NABA pirmsākumu – visu raidījumu izvietojums, kāds tas ir tagad, lielos vilcienos ir saglabājies no KNZ laikiem. Es šajā Radio darbojos jau no KNZ pašiem pirmsākumiem, kas radās pateicoties derībām, kuras apmēram divus gadus pirms Radio KNZ nodibināšanas noslēdz divi Latvijas Universitātes studenti – Melnis ar Igaunis. Tas bija laiks, kad jauno mūziķu Latvijā tik pat kā nebija. Nebija jauno grupu konkursu, kā tagad. Nebija nekā alternatīva. Nekā savādāka. Latvijas Radio toreiz izsludināja konkursu uz brīvu frekvenci un Melnis paziņoja – lūk, es piedalīšos konkursā, uz ko Igaunis atbildēja – tev nekas neizdosies. Taču Melnis palika pie sava un tā tika izveidota Radio KNZ frekvence, kurai palīgā nāca Madars. Pilnīgi viennozīmīgi var teikt, ka Radio KNZ ir sācies Vēstures un filozofijas fakultāte, kurā tajā laikā studēja arī politologi un sociologi. Toreiz kopā sanāca Madars no sociologiem, Melnis no filozofiem un Igaunis, kurš bija iniciators šīm derībām, no vēsturniekiem, un tika izveidots Radio KNZ,” uzskaita Radio NABA S dienas dīdžejs.

„Laika gaitā ir mainījušās Radio frekvences,” informē Nora Rieksta. „Frekvencē 103,2, kur sākotnēji skanēja Radio KNZ un kas bija diezgan pašvaka, tagad ir dzirdama kāda krievu radiostacija. Arī tagadējā Radio NABA frekvence 96,2, sākot ar jauno gadu tiks nomainīta uz labāku – 93,1. Ja tiek ierēķināts arī tukšais gads no 2001. gada rudens līdz 2002. gada decembrim, kad tika gatavots Radio NABA s projekts, patiesībā šim Radio 1. decembrī aprit jau pieci gadi. Toreiz, kad beidza pastāvēt Radio KNZ, personīgi man pašai likās, ka ir... labi, varbūt ne pasaules gals, taču biju pārliecināta, ka tik labi vairs nekad nebūs. Taču tagad ir skaidrs, ka faktiski Radio KNZ bija tikai kā tāds tramplīns lielākam lēcienam. Salīdzinot ar KNZ, Radio NABA daudziem ir nākusi klāt milzīga profesionālā izaugsme. Gan ejot projām, gan arī nākot klāt Radio ir nomainījušies cilvēki. Mana motivācija tajā darboties ir ļoti elementāra – man vienkārši patīk šī Radio burvība! Tā ir ļoti laba brīvā laika pavadīšanas alternatīva! Jubilejā visiem novēlu, lai neiestājas rutīna un lai nepazūd motivācija!” paziņo Radio NABA dienas dīdžejs Nora Rieksta.

NABAs raidījuma „Bron-hīts” vadītāja MARGITA ZĀLĪTE, kas šobrīd studē Filoloģijas fakultātē un plašāk ir pazīstama kā Margo, stāsta: „Kā izgāju ēterā Radio NABA pirmajā sestdienas rītā, tā darbojos tur vēl joprojām. Mans raidījums ir par dzeju un mūziku tās kontekstā. Man vienmēr ir paticis darīt to, ko nedara citi un Radio NABA to var darīt visatklātāk. Te neviens necenzē! Ja godīgi, pirms nonākšanas NABĀ es nemaz nebiju domājusi par darbošanos Radio. Tajā laikā Kultūras akadēmijā veidoju literāros izdevumus „Pēda”, no kuriem vienu bija uzracis arī Madars. Raidījums par dzeju bija Madara ideja! Kad viņš pirmo reizi man to piedāvāja, man likās – kādā jēgā NABA i ir vajadzīgs raidījums par dzeju!? Toreiz Madars atbildēja – nu, labi, tad vismaz par kultūru. Līdz tam Radio ēterā nekad nebiju gājusi un nu NABĀ darbojos jau trešo gadu Pa šiem gadiem, es ceru, man ir uzlabojusies izjūta par mūzikas kompilēšanu. Tāpat arī esmu iemācījusies intervēt cilvēkus vislielākajā saguruma pakāpē. Tie kā nekā ir sestdienas rīti, taču tādiem dzejniekiem kā Imantam Ziedonim, Mārai Zālītei, Jānim Baltvilkam, kas ir viesojušies Radio NABA , tas ir vispiemērotākais laiks. Visi raidījumi tiek ierakstīti un saglabāti arhīvā. Apkopojot pirmo divu gadu labākos „Bron-hītus”, pagājušajā gadā tika izdots īpašs dzejas disks! Raidījums „Bron-hīts” ir guvis arī Valsts Kultūrkapitāla Fonda un Kultūras Ministrijas atbalstu. Es ļoti skaidri zinu, kāpēc to visu daru! Ja citreiz es atnāku un man nav nekam spēka, tad ļoti bieži tieši šīs sarunas ar dzejniekiem ir tās, kas uzlādē un dod enerģiju. Tā ir jaunas valsts parādība, ka cilvēki strādā tikai tur, kur ir iespējams kaut ko nopelnīt! Tas, ko šeit nopelnu es, ir milzīgas zināšanas par mediju varu – jomu, kas mani vienmēr ir interesējusi, taču es nekad tai tā īsti nebiju tikusi klāt. Pats interesantākais ir fakts, ka dzeju var pētīt tieši tāpat, kā mūziku. Tā skan kā mūzika! Vadot šo raidījumu man ir ienākušas prātā daudzas jaunas idejas! Kāpēc gan man ir jāpelna kaut kādi melnie tūkstoši, ja es no tiem negūstu nekādas jaunas iedvesmas? Turpretī Radio NABA iedvesmu sniedz vienmēr! Piemēram, šobrīd top ideja par dzeju Saeimā. Ja mūs, protams, tajā ielaidīs. Nākamajās Dzejas dienās, kas katru gadu notiek septembrī, Radio NABA visiem uzdos provokatīvu jautājumu – kas kopīgs dzejai un Saeimai? Līdz tam NABA i novēlu tik pat labus un uzticamus klausītājus, kā līdz šim,” paziņo raidījuma „Bron-hīts” vadītāja Margo.

Radio NABA studentu raidījuma „Studentu Pietura” vadītājā ANNA PLATPĪRE, kas šobrīd studē Vēstures un filozofijas fakultātē atklāj: „Šobrīd studentu raidījumam ir sadarbība ar Latvijas Studentu Apvienību, kas reizi mēnesī nāk un stāsta par savām aktualitātēm un jaunumiem studentu dzīvē. Raidījums Radio NABA ir dzirdams katru pirmdienu no pulksten 16.00 līdz 17.00. Vēl vienu studentu raidījumu „Kas rūp studentam?”, kas savulaik NABĀ bija dzirdams reizi divās nedēļās, vadīja Universitātes jurisprudences studenti Sergejs Seņkāns un Gunārs Elksnis, taču pēc šī gada vasaras viņi ar savu raidījumu Radio NABA vairs neatgriezās. Pagājušā gada pavasarī Studentu Padome Radio NABA iesniedza četrus jaunu raidījumu projektus, no kuriem Radio toreiz atbalstīja divus un šobrīd nedarbojas neviens. Studentu kā raidījumu vadītāju problēma, manuprāt, ir tāda, ka katru gadu ierodas jauni pirmkursnieki, kuriem ir entuziasms kaut ko uzsākt darīt, taču viņiem tas ātri apnīk, jo rodas citas prioritātes un tad viss tiek pārtraukts. Šis Radio tomēr ir brīvprātīgais pasākums, par kuru nekāda samaksa netiek saņemta. Radio NABA dod iespēju iegūt pieredzi, apmeklēt dažādus pasākumus un iegūt jaunus kontaktus. Ja kādam ir ko teikt, viņš, protams, var uzmeklēt mani un es aprunāšos ar viņu Radio tiešajā ēterā. Studenti jau gan, pirmkārt, nenāk vispār un, otrkārt, daudziem Radio studijā sākās nežēlīgie lampu drudži. Cilvēks neko nevar pateikt un viņš nesaprot, ka visus viņa smaidiņus un roku kustības Radio klausītāji neredz. Uz visiem jautājumiem tiek atbildēts ar jā vai nē un intervija, kurai būtu jāilgst divdesmit minūtes, beidzas jau pirmajās piecās. To laikam sauc par stresa situāciju, lai gan reāli ir tukšā telpa, kurā cilvēkam ir jārunā tikai ar mani. Radio ēters ir improvizācija! Tam ne vienmēr var iepriekš no A līdz Z sagatavoties. NABA i šajā jubilejā novēlu lielākas telpas,” paziņo raidījuma „Studentu Pietura” vadītāja Anna Platpīre.

Ceturtdienās pulksten 23.00 skanošā Radio NABA raidījuma „Zaļais Karogs” vadītājs ILMĀRS ŠLĀPINS, kas Nacionālās radio un televīzijas padomes pagājušā gada prēmiju pasniegšanas ceremonijā saņēma balvas kategorijās „Gada Radio raidījums”, „Gada mākslinieciskais raidījums”, „Gada labākais Radio programmas vadītājs” un „Gada labākais Radio režisors”, atzīst: „Mana motivācija darboties Radio NABA ir klausītāju mīlestība! Radio lielākais pluss un fakts, kas tam, manuprāt, piesaista lielāko daļu tā dīdžejus ir entuziasms, uz kāda darbojas NABA . Iespēja visu darīt no sirds ir daudz auglīgāka, nekā iespēja ar to pelnīt! Tas, kas man ir svarīgi, ir fakts, ka Radio NABA es netieku ierobežots – visa mūzika, ko es lieku, ir pilnībā atkarīga tikai no manis. Radio NABA man ir iespēja runāt ar cilvēkiem. Mistiskā veidā katru reizi pēc saviem raidījumiem es saņemu atpakaļ atsauksmes par to, ka atkal kāds to ir dzirdējis pirmo reizi. Es novēlu visiem Radio NABA esošajiem saglabāt to motivāciju un kontaktu ar klausītāju, kas ir daudz būtiskāks, nekā nauda,” paziņo Ilmārs Šlāpins. Kategorijā „Gada labākais radio muzikālo programmu vadītājs” balvu pagājušajā gadā saņēmušais ARTŪRS MEDNIS, kas Radio NABA vada raidījumu „98% Funk”, atzīst: „Man patīk Radio NABA , jo tajā viss notiek dabīgi. Man liekas, ka tas ir viens no dabīgākajiem Radio Latvijā! Tas ir dzīvs Radio – tur var dzirdēt, kā atveras disku vāciņi, kā veras durvis, kāds ienāk apsveicināties vai nošķaudās studijas viesis. Mans darba stils, ar ko varbūt atšķiros no citiem Radio NABA dīdžejiem, ir tāds, ka raidījuma laikā atstāju ieslēgtus visus studijas mikrofonus, līdz ar to viss, kas notiek studijā, ir dzirdams arī ēterā. Šajā Radio var notikt jebkuras lietas un ļoti dabīgi. Radio NABA – tas ir pa īstam!”