Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Zoologs Vilnis Skuja par nošautās lūšu mātes skandālu (2016.12.23)
Pēdējās izmaiņas veiktas:
09.01.2017



Vilnis Skuja ir ilggadējs dabas un dzīvnieku pētnieks - biologs, Slīteres Nacionālā parka zoologs,
Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais inspektors un savulaik bijis mednieks, bet tagad
šaujamieroča vietā uz mežu ņem līdzi fotoaparātu.

Kas radīja milzīgo ažiotāžu ap šo tēmu? Vai arī tas, ka medniece ir sieviete?
Jo nomedīta lūšu māte, kam palika mazuļi? Jo lūši ir cilvēkiem īpaši pievilcīga suga?
Kāds ir lūšu medību pamatojums? 
Vai lūšu mazuļi var jau decembrī izdzīvot bez mātes palīdzības?
Cik ilgi lūšu mazuļi turas kopā ar māti? Kas ir zināms par viņu psiholoģiju un emocijām?
Vai ir kādas pazīmes, ka situācija medību sakarā uzlabojas?
Par to visu klausieties sarunā!

* Garāku sarunu ar Vilni Skuju par medībām u.c. tēmām dzirdēsiet 14. janvāra "Zootehnikumā" - sekojiet jaunumiem sociālajos tīklos:
FB & TW!



► 
Raidījumu arhīvs

 

Intervijas transkripts:

Piedāvājam jums ekspresinterviju ar Vilni Skuju, kas ir Slīteres Nacionālā parka biologs, zoologs, kā arī Dabas Aizsardzības pārvaldes vecākais inspektors un parunāsim par dažām lietām saistībā ar tikko aizsākušos skandālu ap nošauto lūšu māti.

Tu esi internetā par šo tēmu bijis visai kluss un neko neesi nekomentējis, bet ko tu domā par aizsākušos skandālu?

Tas tiešām nav nekas ārkārtējs. Katru gadu tā notiek ne vienu reizi vien, jo starp tiem 150 lūšiem, ko jānošauj, tādi gadījumi, es domāju, ir daudz.

Kas pēc tavām domām, veicina tik milzīgu ažiotāžu ap šo tēmu? Tas, šķiet, ir skaļākais skandāls Latvijā saistībā ar medībām. Vai tas tādēļ, ka tāda seksistika apsvēruma dēļ, ka medniece ir sieviete, kurai tas it kā nepiedien? Vai tādēļ, ka nomedīta lūšu māte, kurai palikuši mazuļi, vai tādēļ ka lūši paši par sevi ir tāda cilvēkiem pievilcīga “harizmātiskā suga”? 

Es domāju, ka arī tas, ka to ir izdarījus sieviete - sieviete mums saistās ar maigumu un kaut ko tādu. Un tur [internetā] bija ieraksts par to, ka viņi ir ielenkuši visu ģimeni, putu, respektīvi, tas nozīmē, ka bija māte ar bērniem. Un es domāju, ka tas daudzus aizskāra. Medību process ilgu laiku ir samērā slēgts bijis. Tagad, kad tas atklājas, neizskatās tik smuki kā mednieki gribētu to glancēti iztēlot. Mednieki ir apmēram 1% un vēl kopā ar viņu ģimenes locekļiem, tātad augstākais drusku zem 5% no Latvijas iedzīvotājiem ir tie, kas kaut ko [par medībām] vairāk zināja vai bija dzirdējuš. Tagad šajā atklātības laikmetā, kad mēs meklējam dzīves jēgu un attieksmei pret dzīvību 21. Gadsimtā arī vajadzētu būt drusku citādākai, cilvēki sāk aizdomāties par to jēgu - kāpēc viņi jāšauj? Tā lieta ir akumulējusies - ir pievērsta uzmanība medībām  un medību ētikai, agrāk vienkārši tām lietām nepievērsa uzmanību. Arī tas, ka paši mednieki tādus strīdīgus gadījumus ieliek internetā, mednieki jau zina dažādas tādas lietas. Piemēram, tas ir ļoti slikti un to cenšos nepraktizēt, bet principā nav likuma viedokļa tas nav aizliegts - ja ir jānošauj aļņa govs un teļš, tad vispirms nošauj to govi, zinot, ka teļš nekur tālu no vietas, kur māti ir zaudējis, neaizmuks. Drusku pamuks un tad stāvēs un gaidīs. Ja mednieki turp aizdzen suni, tad ir citādāk. Tur tas teļš tajā meža kvartālā vai tajā mastā ir, un tad ņemot otrreiz vai turpat tuvumā vai sniega laikā palencot pēdas viņu var “dabūt”. Tas nav nekas pretlikumīgs, bet principā ir pret labu medību praksi un ētiku medībās. Un to noteikti nedara mednieki, kam ir sirdsapziņa.

Dzīvnieka nogalināšana kā tāda nevar būt jauka, skaista, tas process nevar būt estētisks.

Kāds ir lūšu medību oficiālais pamatojums?

It kā tas galvenais apsvērums ir samazināt viņu  skaitu. Jo katru gadu viņu skaitu samazina vismaz par trešo daļu, varbūt pat reizēm par pusi, ej nu sazini, cik viņu ir. Precīzu uzskaiti jau … neviens īsti nevar saskaitīt, cik viņu ir mežā. Galvenā viņu barība ir stirna, bet šajā gadījumā mednieki arī skatās uz lūsi kā tādu traucēkli. Jo daudziem medniekiem ļoti rūp, cik daudz dzīvnieku tiks viņiem un viņi ar tādu skaudīgu aci skatās uz vilkiem un lūšiem, jo tie ir viņu konkurenti.

Tas teicamais ir tāds: “Lai lūši nenoplēš tik daudz stirnas!”, bet tas zemteksts: lai taš stirnas varētu nošaut tas mednieks. Protams, tas nav tā izlemjams pie galda, bet, varētu, teiksim, uz trim gadiem tās lūšu medības “aiztaisīt ciet” vispār, un tad mēs redzētu, cik liela ir tā lūšu ietekme. Varbūt, ka nekas nenotiek, jo lūsis nevar savairoties tā kā brieži, piemēram, jo viņš nav bara dzīvnieks, viņam ir sava teritorija. Ja teritorijā kļūst mazāk barības un lūšu vairāk, tad viņš savus konkurentus vienkārši dzīs ārā. Tāpēc Latvijā lūšu pārapdzīvotība nedraud, arī tad ja viņus nemedītu nemaz. Un tā kā viņi arī neuzbrūk cilvēkam, tad arī no šāda aspekta nebūtu mums jābaidās.

Ko tu domā par cilvēku vēlmi publicēt šādas fotogrāfijas ar sevi un nomedītiem dzīvniekiem?

Medībās jau iet cilvēki, kuriem patīk medibas. Lūsis tomēr ir tāds rets medījums un, ja tu esi nošāvis lūsi, tev ir ļoti paveicies. Un tad ir tas prieks un vēlme padižoties savā starpā - “redz, kādu es lūsi dabūju”, un viņi jau saka, “redz kādu es smuku lūsi dabūju”. Jo tā ir tā viņu estētiskā vide, viņiem tas beigtais dzīvnieks nerada nekādu nožēlu vai žēlumu, ka viņš tādu smuku zvēru vienkārši nošāvis. Kaut arī varētu nenošaut un varbūt nekas no tā sliktāks pasaulē nenotiktu, varbūt taisni otrādi.

Mednieki ir izteikušies dažādi - daži saka, ka decembrī lūšu mazuļi jau var paši par sevi pilnībā parūpēties. Citi mednieki ir norādījuši, ka mazuļiem decembrī un pat janvārī vieniem īsti nav izredzes izdzīvot. Kā ir ar to? Pat ja viņi vairs fiziski izdzīvot, cik ilgi lūšu mazuļi dabā turas kopā ar māti un kas ir zināms par šo dzīvnieku psiholoģiju un emocijām?

Meža zvēri jau ir gudrāki nekā mājdzīvnieki bieži vien. Par kaķi lūsis noteikti ir attīstītāks. Viņiem tāpat ir emocijas vienam pret otru, jūtas, māte pārdzīvo par saviem bērniem un bērni palikuši bez mātes jūtas, nu kā saka, nu kā jau bāreņi. Un sameklēt iztikšanu viņiem noteikti ir grūtāk. Sevišķi, ja ir barga ziema, viņus var kaut vai tie paši mednieki tādus jaunus muļķus vieglāk ielenkt un nomedīt. Viņi var aiziet bojā arī vienkārši tāpēc, ka mežs ziemā ir diezgan tukšs. Lūsēni parasti no mātes aiziet kaut kad martā, kad mamma sāk brūtēties. Tik maziem lūsēniem noteikti mammas trūkums šajā laikā, tas noteikti ietekmē izdzīvošanu. Vienkārši šis gadījums atklāj problēmas, kas eksistē un cilvēki, kas tajā iesaistīti - šajā gadījumā mednieki - viņiem ērtāk ir tā, ka viņi tur tā kā savā sulā par to visu vārās un ņemās, to, ko sauc par tradīciju, to viņi piekopj un viņiem labāk, ka apkārtējie par iekšā notiekošu neko nezina. Jo, kā jau teicu, nogalināšana, kas ir šī hobija pamatā, nevar būt skaista. Ja kādam tā liekas skaista, tad tas cilvēks ir slims. Priecāties par otra nāvi var tikai kāds, kas ir slims vai galīgs deģenerāts. Bet principā - ja ir tā, ka populāciju nekā citādāk nevar samazināt, tad medības ir vienīgais veids, kā to izdarīt. Tā ir ar pārnadžiem. Ir arī plēsējiem problēmas, bet tās ir stipri pārspīlētas. Plēsēju negatīvā ietekme ir stipri pārspīlēta. Vienkārši mednieki parasti paši grib nostāties tā plēsēja vietā un lielāku daļu no upuru populācijas, kas paredzēta apēšanai, viņi grib sev.

Vai ir arī kādas pazīmes par to, ka situācija šajā ziņā uzlabojas?

Ja būs zināms sabiedrības spiediens, tas noteikti nāks par labu tai “lūšu tautai”. Jo vairāk mēs runāsim par medībām kā tādām, tas arī audzina medniekus. Šajā gadījumā viņi gan paši ir naivi, ieliek [informāciju] internetā un domā, ka tas nekur neaizies un paliks tikai viņu lietošanai. Bet tā ir tā likteņa ironija un mūsdienu viena no iezīmēm, ka visi procesi paliek atklātāki un arī medības kļūst atklātākas. Un par tām mēs varam diskutēt  un izspriest plašākā sabiedrībā. Kopā mācīties dzīvot cilvēcīgāk.