PAR KLUBU

Par klubu

...TELPA ELPAI...
NABAKLAB izveidošana nav nejaušs, ārēju vēsturisku apstākļu radīts notikums – tā ir gadu gadiem uzkrātā un veidotā domājoša cilvēka garīgā brieduma rezultāts. Ideja par NABAKLAB nepieciešamību saistāma ar kultūru un izglītību baudījušu cilvēku XXI gadsimta sākumā izteiktajiem aicinājumiem Latvijas iedzīvotājiem tiekties pēc zināšanām un kvalitatīvas skaņas - izveidot vērā ņemamu, kvalitatīvu audiāli klabošu klubu. Šie aicinājumi īstenojas 2009. gadā, kad kopsolī vienojas bufete Gauja un Universitātes Radio NABA, uzsākot jauna kluba izveidi.  NABAKLAB ir mazāk komerciālas mūzikas klubs – līdzīgi kā Radio NABA, tas domāts cilvēkiem, kurus interesē kas vairāk par standarta komercproduktu gan mūzikā, gan citās mākslas izpausmēs. NABAKLAB nāk pie apmeklētāja ar kvalitatīvu skaņas, gaismas un kultūras programmas izpratni un piedāvājumu. Klātesošais studentiskais gars, kā arī radošais un intelektuālais potenciāls ir garants kluba pastāvēšanai. Telpas un izvietojums Reiz sensenos laikos, tik senos, ka par tiem tikai retais vairs atceras, Rīga, atbrīvojusies no viduslaiku vaļņiem, sāka augt un veidoties par lielpilsētu. Vietā, kur zirgu pakavu klaboņu pirmoreiz nomainīja tramvaja zvanīšana, diženais Latvijas Universitātes labdaris, Kristaps Morbergs vārdā, uzcēla vienu no iekšpilsētas bulvāru loka skaistākajiem namiem, kurā šobrīd tad arī atrodas NABAKLAB. Šis nams savā vairāk nekā simts gadu pastāvēšanas laikā devis mājvietu ne vien pašam mecenātam K.Morbergam, spilgtiem sava laika māksliniekiem, politiķiem un citiem mācītiem ļaudīm, bet arī tautā iecienītām amatnieku darbnīcām, maiznīcai, augļu vīnu darītavai, mākslas saloniem, ordeņu darbnīcai un grāmatu un rakstāmlietu tirgotavām. Ēka ar vienu no senākajiem Rīgas liftiem, pamatīgu mūri, zirgu stalli un jumta vasaras dārzu mantojusi mecenāta vērienīgumu un pārliecību, ko savā darbībā turpina īstenot arī NABAKLAB. Morbergs. Koncertu zāle Mūzikas kluba „NABAKLAB” emocionālais pulss. 138 bīti minūtē ir tikai sākums. Nosaukta Kristapa Morberga vārdā. Auguste. Galerija Mūzikas kluba „NABAKLAB” atpūtas zona. Bez telpas un laika robežām. Acis vaļā! Nosaukta Kristapa Morberga sievas Augustes vārdā. Milda. Lielais bārs Mūzikas kluba „NABAKLAB” lielais bārs ar sēdvietām un ekskluzīvu skatu uz Brīvības pieminekli. Bārmenes mainās, taču Mildas seju iespējams vērot 24 h diennaktī. Flora. Mazais bārs Mūzikas kluba „NABAKLAB” mazais bārs. Nosaukts klubā esošā lifta dzinējspēka „Flora”  vārdā. Vēl viens pacilājošs iemesls pacelt pa glāzei. Var pa kluso. Gauja. Bufete Padomju-retro stila kafejnīcas „Bufete Gauja” stilistiska kopija. Grūti atšķirt no oriģināla. Izsaucot taksometru, nesajauciet adresi - šī nav Tērbatas iela! Aizskatuve. Paparazzi zona Mūzikas kluba „NABAKLAB” mākslinieku atpūtas zona. Paparazzi atzīst, ka uz skatuves tomēr ir vairāk ko redzēt! Galvaskauss. Kluba galvas Mūzikas kluba „NABAKLAB” radošo darbinieku birojs. Ritmiska māšana ar galvu vēl nenozīmē piekrišanu! Leģendas sākums. Kristaps Morbergs Kristaps Morbergs piedzima Zemgales pusē, lauku mājās „Lielstrikaiši”, Bukaišu pagasta Dobeles rajonā. Būdams jaunākais dēls daudzbērnu ģimenē, Kristaps Morbergs uz palikšanu par saimnieku tēva mājās nav varējis cerēt. Tāpēc, ar pastalām kājās un ceļa somu plecos, 1864. gadā viņš ar kājām mērojis ceļu līdz Rīgai, kur iekārtojies darbā par būvstrādnieku. Strādājis smagu fizisku darbu un dzīvojis ļoti taupīgi, nereti kļūdams par izsmieklu Rīgas puikām, kuri viņu saukuši par „pastalnieku”. Sakostiem zobiem, Morbergs turpinājis prātot, kā tikt dzīvē uz augšu. Ar spīti un centību, apņēmību un neatlaidību, Kristaps Morbergs deviņu gadu laikā (1864-1873) no vienkārša, pamatskolas izglītību ieguvuša lauku puiša, bija kļuvis par vienu no ievērojamākajiem vāciskās Rīgas namsaimniekiem, kuram piederēja vairāku miljonu latu vērta mantība. Morbergs dzīvoja samērā noslēgti un nemīlēja „zīmēties” sabiedrībā. Viņam bija pašam savs, kluss un nesavtīgs mērķis – palīdzēt cilvēkiem pacelties garīgi un ētiski. Atšķirībā no paša dzīves pieredzes, viņš vēlējās, lai ikvienam cilvēkam šajā valstī būtu pieejama augstākā izglītība. Tāpēc visu savu mantu viņš mūža beigās ziedoja Latvijas Universitātei. No ienākumiem, kas tiek gūti no namīpašumu apsaimniekošanas un naudas līdzekļu pārvaldīšanas, ik gadu tiek izmaksātas stipendijas Latvijas Universitātes un citu augstskolu studentiem. Vēsturiskie ielas nosaukumi: Bastei Boulevard/ Basteja bulvāris/(1861-1929); Z.A.Meierovica bulvāris (1929-1941); Padomju bulvāris (1941-1942); Deutschordens Ring/ Vācu Ordeņa gatve/(1942-1944); Padomju bulvāris (1944-1990); Basteja bulvāris (1990 – 2008); Z.A.Meierovica bulvāris (2008)

Logo:

PDF (.pdf)
PNG (.png)
Info in English: http://www.lu.lv/eng/news/t/14922/