Igaunijas un Latvijas jauno mākslinieku projekts.

07.05.2010-05.06.2010

Vēsture ir kā liels kuratoriāls projekts. Un māksla ir kā daudzslāņains  manuskripts. Mēs nevarētu kaut ko rakstīt, ja nebūtu ko pārrakstīt. Jebkāds kultūras notikums ir kā rakstīšana starp rindām – virs, attālināti.

Palimpsests vienlaicīgi noliedz un atjauno pagātni. Materiāls, idejas pozicionēšana var kļūt vērtīgāka  kā  pati pamatdoma. Tukša čaula bez  pamatojuma kļust par atpazīstamu zīmolu, kas kalpo par pamatu jaunām idejām un nozīmēm. Izstādē par skulptūru ir runa kā manuskriptu vai zīmju sistēmu.

Pētot  kontekstu kā būtisku skulptūras veidotāju, tiek pārbaudīts kā skatītāju uztveri maina leģendas un kā cilvēki attiecas pret tēlniecību bez pavadošas informācijas.

Politiskā skulptūra tiek izmantota kā manuskripts, kur agrākais teksts var tikt izskrāpēts un aizvietots ar jaunu vēstījumu.

Šīs izstādes mērķis ir uzlabot skatītāju spēju kritiski lasīt skulptūras valodā, redzēt to vēsturiskajā kontekstā un atrast veidu kā aizvietot skulptūras monumetalitāti ar plastiskumu.

Piedalās:

Indriķis Ģelzis, Raitis Stiuka, Egons Peršēvics, Berit Talsepp, Jaanus Samma, Rene Reinumäe, Andrus Lauringson, Maigi Magnus, Art Allmägi, Taivo Timmusk, Yang Li, Karin Link

Izstāde apskatāma no 2010. gada 7.maija līdz 5. jūnijam NABAKLAB.

*Teksts: Kirke Kangro