Rasas Šulcas izstāde „Saites” norāda uz trejādām saitēm.

Pirmkārt , tā  ir saite starp iepriekšējo un nākamo mākslinieces gleznu ciklu.

Otrkārt, ir saite  starp  cilvēku un šķietami dīvaino, sargājošo  būtni, klusi  apstājušos, vai apsēdušos istabas stūrī, dažkārt  iemigušu, šķietami zaudējušu  samaņu. Viņai nebūs ne greznu spārnu, ne zeltainu cirtu, ne baltu drānu. Viņa būs tāds pati kā mēs, tikai daudz mazāka. Viņas klātbūtne būs drīzāk spocīga un nereāla kā nomierinoša, jo  gleznu uzdevums ir uzdot jautājumu - vai cilvēkam vispār ir vajadzīgs tāds Eņģelis - Apsargs, vai viņš drīzāk traucē, vai dod drošības izjūtu?

Trešā saite, kura iezīmējas jaunā cikla gleznās, ir kā nabassaite. Medicīnā orgāns, kas savieno augli ar mātes organismu. Savienojošais orgāns, jeb mīlestības saite starp māti un metu. Gluži unikāla  saite,  jo tieši mīlestība ir viena no nedaudzajām (varbūt pat vienīgā) jomām, kurā ikviens cilvēks  ir absolūti neaizvietojams un spēj piedzīvot šo neaizvietojamību.  Tā ir silta saite, kā vilnas zeķes arktiskā aukstumā.      

Rasa Šulca , ieguvusi Maģistra grādu humanitārajās zinātnēs, glezniecībā, darbojas gan glezniecības, gan instalāciju mākslas laukos. Piedalās izstādēs kopš 2000. gada.  

Personālizstādes:
2008. „Modelis", galerija „1. stāvs", Rīga   
2011. „SECURITY/APSARGS”  Valsts Nacionālā Mākslas muzeja Arsenāls Radošajā darbnīcā.