Katram no mums ir kāds stāsts, ko mājās turam sekcijas stikla plauktā , laiku pa laikam noslaukam putekļus, lai viesiem atnākot, varam izstāstīt, ikdienā tikai paretam tam uzmetot acis. Tāpat atvilknēs mēdzam turēt lietas un atmiņas, ar kurām nelepojamies, kuras kautrējamies uzlūkot, taču arī šīs lietas izmest nespējam. Ar izstādes “Slēptākie sapņi. Tas, ko vienmēr esmu vēlējies parādīt” mākslinieces radīs savus atzīmētos* noslēpumus, pārvarēs kautrību un rosinās skatītāja ziņkāri.

Tajā brīdī, kad malkojot vīnu kāda Lisabonas kalna galā, mums nesaprotamu iemeslu dēļ nācās trim nezināmas izcelsmes džentelmeņiem atdot savu foto kameru (Martas), tiesības (Martas), maku (Zanes), somu (Zanes) un citus sīkumus, domājām, ir pienācis pēdējais brīdis šo lietu reģistrēt lielākā notikumā, bet stāsts šeit nebūs tikai par to. Laika posmā starp šodienu un to dienu ir pagājis kāds laiciņš, mēs turpinām visu 'atzīmēt'*.

Tas arī ir tas, kas vislabāk raksturo mūsu darbību, mēs piefiksējam vienkāršus ikdienas notikumus, mainīga ir tikai cilvēka kā tēla parādīšanās darbos, padarot tos abstraktus vai gluži pretēji saprotamākus.

Piemēram Martai ir dienas, kad viņu pārsteidz zivis -  ka tās dzīvo ūdenī un kādas tās ir. Tad viņa noteikti uzzīmē zivi. Citu dienu viņai patīk tikai melnā krāsa, un tad viņa velk melnas līnijas, par zivīm jau aizmirsusi, bet, ja ne,tad var arī savienot zivis ar  melno krāsu līnijām un vēl visu ko.

Citiem tas var neizteikt neko vai tomēr izraisīt kādas sajūtas, pārdomas, fantāzijas.

Zanei savukārt šobrīd aktuālas ir tieši līnijas, strīpas, dažādās kombinācijās, kad tās sapinās un veido formas, kurās pavisam noteikti ir iespēja saskatīt jaunus notikumus, bet tam visam paralēli iet vienkāršās ikdienas lietas, kas mūs uztur pie dzīvības. 

Un vispār, kad esi pie jūras, pamēģini uzzīmēt kalnus, kad esi tīrumā pamēģini uzzīmēt mežu un otrādi.

Mēs (Zane un Marta)

 

Zane Veldra un Marta Sila šobrīd studē glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā.

Pozicionējot sevi kā notikumu dalībnieka, tā iejūtīga vērotāja lomā, mākslinieces portretē cilvēka reālo un abstrakto intīmo vidi.  Veidojot vizuālas piezīmes par ikdienas notikumiem uz dažādiem materiāliem, kas gadās 'pa rokai', gan ar rosinošām nejaušībām, gan apzinātu glezniecības izteiksmes līdzekļu izmantošanu , pamatā visam ir iedziļināšanās un nopietna attieksme, meklējot savu vietu pasaulē un pasaules vietu sevī.

Abas jaunās mākslinieces bieži vien tiek salīdzīnātas un līdzinātas.Izstāde Nabaklab piedāvā iespēju skatīt un atrast līdzīgo un atšķirīgo abu mākslinieču darbos.

Izstāde skatāma no š.g. 10.oktobra līdz 26.oktobrim no pirmdienas līdz sestdienai no plkst. 12:00 un svētdienās no plkst 16:00, NABAKLAB, Z. A. Meirovica bulvārī 12, Rīgā.