Šī brīža radošo sfēru jaunā paaudze, neskaidri tomēr konsekventi nojaušot vienojošās pazīmes, izceļas ar pietātes trūkumu pret ierastiem skatīšanās un saprašanas principiem, aprakstiem, autoritātēm. Tiek mēklēti jauni skatupunkti un jēdzienu, lietu kombinācijas, mēģinot izdzīvot un sadzīvot ar sevi pasaulē, kur viss jau ir radīts, ieskaitot oriģinalitāti un radošumu. Starp tvitera, feisbuka, jūtjūba un draugiem  realitātēm jālaipo, nepazaudējot sevi un vispārējā nihilisma vidē, jāveido jauni sub-produkti, sub – virzieni, post-sub-viedokļi, kas visbiežāk izceļas ar krietnu ironijas slāni un spēju pasmieties par sevi un laikabiedriem, to vājībām un centieniem sevi induvidualizēt. Paralēli sarkasmam tas ir arī mēģinājums raudzīties uz pasauli no kāda negaidīta dažkārt atsvešināti romantiska un naiva skatapunkta, paplašinot savu redzes loku neprognozējamā virzienā.

Māras Viškas darbi ir šifrēti ziņojumi vien viņai zināmā valodā, tā redzes lauka platību nav iespējams izmērīt ar zināmajām mērvienībām. Tie ir kā fenomens, kas mainās to novērojot, kā fiziski  - ar vai bez 3D brillēm, gan mentāli – trīsreiz pārdomājot, vai tas ir tas, ko es redzu, vai tas ir tas, ko māksliniece ir domājusi.  Nonākot pilnīgā apjukumā Māras darbu tēlu pasaulē, atliek vien domāt savu stāstu pašam par sevi šajā realitātē, atduroties vien pret apmaldīšanos informācijā un tās neskaitāmajos tulkojumos.

Māksliniece absolvējusi Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu un  Latvijas Mākslas Akadēmijas Vizuālo komunikāciju nodaļu.  Kopš 2004. gada piedalās  mākslas  festivālos un grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs, tostarp “Candy Bomber/Našķu bumba.Jaunie Latvijas glezniecībā”  2007 gadā. Kā arī 2009.gadā notika  Māras personālizstāde “Mēbiusa ceļš”  galerija “Supernova”.