Savdabīgu dāvanu valsts svētkos sarūpējusi grupa „Apēdājs” – savu otro albumu „Sēras”.

Vai zinājāt, ka grupa dibināta 1996. gadā? Varbūt piedzīvojāt kā maza auguma jaunietis ar iespaidīgu matu garumu, uz to brīdi varbūt 14 gadus vecs, kāpa uz skatuves metālistu koncertā un pārsteidza skeptiskos klausītājus ar dziesmu „Ir Laiks, Kad Visi Kļūst Slimi” ? Jā, šo trio nereti salīdzina ar grupu „Dzelzs Vilks”. Viņi nāk no Mālpils un grupā basģitāru spēlē Armands, kas savulaik to darīja arī Vilkā. Un viss. Muzikāli tās ir pietuvinātas, bet tomēr dažādas planētas. Gribētos pat teikt, ka „Apēdājs” varētu būt Vilka alternatīvā, melnā vai pat „Palodze” albuma turpinājuma versija. Bet tas tā, fantazējot par tēmu, kāpēc daudzi šos salīdzina. Vilks iet savu ceļu, „Apēdājs” savu. Grupa, kas pastāv teju 20 gadu, savu debijas albumu „Mana Vārna” piedzīvoja vien 2012. gadā. Grupa, kas uz brīdi pazūd no aprites, atkal atgriežas ar kādu singlu vai gabalu. Nupat viņi ir klāt ar jaunu albumu. Griezīgāks, smagnējāks un tumšāks kā iepriekšējais. Dusmīgs, trešīgs un bāru ballītēm kā radīts. Skumjais alternatīvais roks, kas balansē uz robežas, kur sākas alternatīvais roks un smagais roks. Melanholija caurvij, protams, bet šoreiz dominē tieši smagnējums un raupjums ģitārās un basos. Un agresīvākas bungas. Reizē arī rotaļīgi pancīgs, te iezogas melnais humors un pat romantika.
„Piedodu Tev”, „Sēras”, „Heroīns”, „Melnais Saraksts”, „Cik Žēl”, „Tu Aizej Lēnām” – šie ir tikai daži akmeņi, ko iekraut kabatās vai gremdēties savās atmiņu kļūdās, tīrot putekļus no kauliem skapī. Ja Tev patīk depresīvi dusmīgais roks, Tev patiks šis disks. Viscaur latviešu valodā. Ja Tev ir briesmīgi kaimiņi, droši izvēlies šo disku skaļai klausīšanai, lai viņus pamocītu. Ja Tev ir depresija, šis disks skanēs Tavā atskaņotājā ļoti bieži. Ja Tev nav depresija, šo disku Tev nevajag, bet grupas koncertā Tu lēkāsi līdzi, lai gan ikdienā klausies Donu. Protams, vietām prātā nāks viena, otra vai trešā grupa, kas spēlē komerciāli veiksmīgu šī paša stila mūziku, bet dara to kaut kur tālu ārzemēs, krietni melodiskāk vai tāpat. Lūk, šī atšķirība, kas „Apēdāju” pietuvina tumšajai pusei. Sava veida realitātei. Klausītāju loks ir, bet tas ir tik specifisks un maziņš, ka padara grupu mazliet īpatnēju, nesaprastu un pat nenovērtētu pašmāju skatuvē. Atsevišķs paldies par vāciņa dizainu. Perfekts! Te „Vārnu Laiks” arhīvā saruna ar grupas bundzinieku Lauri: naba.lsm.lv/lv/raksts/varnu-laiks/alternativais-roks-smagais-metals-un-bundzinieks.a67521/    

Dalīties