Zinātnieki, kas strādāja ar Lielo hadronu paātrinātāju, 2012. gada 4. jūlijā paziņoja par daudzu gadu darba rezultātu – daļiņas, kuras pirmās izmērītās īpašības atbilst Higsa bozonam, atklāšanu. „Šis atklājums aizpilda iztrūkstošo, līdz šim nezināmo posmu, tā saucamajā, „Standarta modeļa” teorijā, kas izskaidro elementārdaļiņas un to uzbūvi,” šī gada jūlijā skaidroja LU rektors, profesors M. Auziņš. Jaunā elementārdaļiņa savu nosaukumu ieguvusi par godu atklājējam, angļu fiziķim – teorētiķim Pīteram Higsam, kurš ir arī viens no „Standarta modeļa” autoriem.
Masu medijos Higsa bozons dažkārt tiek dēvēts par dievišķo daļiņu, bet Higsa lauks – par Dieva izpausmi, jo tas rada Visuma masu. Higsa daļiņas atklāšanai ir liela loma mūsu pasaules izpratnē. Pastāv pat uzskati, ka šīs daļiņas mākslīga iegūšana var izsaukt nekontrolējamu masas pieaugšanas ķēdes reakciju un melnā cauruma izveidošanos. Zinātnieki uzskata, ka līdz ar Higsa bozona atklāšanu, fundamentālā fizika ir sasniegusi jaunu virsotni, bet šī virsotne noteikti nav pēdējā. Priekšā vēl esot liels darbs, lai rūpīgi izpētītu jaunās daļiņas uzvedību un izzinātu, cik precīzi tā atbilst „Standarta modeļa” teorijai. Iespējams, ka pat mazākās novirzes var dot informāciju – ko negaidītu par materiālās pasaules tikko sasniegto attālo „nostūri”.
Raidījums „Zinātnes vārdā” ietilpst LU un projekta „RīgaPunkts” atbalstītajā pasākumu ciklā, kura mērķis ir popularizēt zinātni caur daudzveidīgām kultūras aktivitātēm, tostarp lektorijiem, koncertiem, izstādēm un radio raidījumiem. Šī projekta aktivitātes iekļaujas pasākuma „Rīga 2014” oficiālajā programmā un turpināsies līdz pat 2014. gadam, kad Rīga visā pasaulē prezentēs sevi kā Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Masu medijos Higsa bozons dažkārt tiek dēvēts par dievišķo daļiņu, bet Higsa lauks – par Dieva izpausmi, jo tas rada Visuma masu. Higsa daļiņas atklāšanai ir liela loma mūsu pasaules izpratnē. Pastāv pat uzskati, ka šīs daļiņas mākslīga iegūšana var izsaukt nekontrolējamu masas pieaugšanas ķēdes reakciju un melnā cauruma izveidošanos. Zinātnieki uzskata, ka līdz ar Higsa bozona atklāšanu, fundamentālā fizika ir sasniegusi jaunu virsotni, bet šī virsotne noteikti nav pēdējā. Priekšā vēl esot liels darbs, lai rūpīgi izpētītu jaunās daļiņas uzvedību un izzinātu, cik precīzi tā atbilst „Standarta modeļa” teorijai. Iespējams, ka pat mazākās novirzes var dot informāciju – ko negaidītu par materiālās pasaules tikko sasniegto attālo „nostūri”.
Raidījums „Zinātnes vārdā” ietilpst LU un projekta „RīgaPunkts” atbalstītajā pasākumu ciklā, kura mērķis ir popularizēt zinātni caur daudzveidīgām kultūras aktivitātēm, tostarp lektorijiem, koncertiem, izstādēm un radio raidījumiem. Šī projekta aktivitātes iekļaujas pasākuma „Rīga 2014” oficiālajā programmā un turpināsies līdz pat 2014. gadam, kad Rīga visā pasaulē prezentēs sevi kā Eiropas kultūras galvaspilsēta.
