180 lapaspuses ar īsiem stāstiņiem un atmiņām. Ne gluži bērna acīm, bet drīzāk bērnības atmiņu acīm. Kā tas bija apkārt - vide, ikdiena un notikumi. Ne dokumentāli skrupulozi, bet gana izsmeļoši, lai gūtu ieskatu. Piemēram, zobu tīrīšanas pulveris, avīžu izmantošana tualetē vai kaimiņi-spiegi, kas varēja nosūdzēt par aizliegta radio klausīšanos.
Skolas ainas un Ļeņins. Plastikāta maisiņš, kas šodien ir visur un par daudz, bet toreiz bija tik ļoti rets. Imports.
Atmodas laiks un barikādes. Pirmais ārzemju draugs.
Tiem, kas piedzīvojuši Padomju Latviju, grāmatiņa lasās gana ātri, viegli.
Reizē pieredzes ir tik ļoti dažādas. Kāds dzīvoja bloku mājās, kāds privātajās, kāds komunālajās. Ar visām papildus lietām, notikumiem, kas notika blakus vai visapkārt.
Tiem, kas par šo režīmu ir tikai dzirdējuši – tiem noteikti būs daudz jautājumu un būs jāmeklē papildus informācija vai jātirda paziņas.
Arī jāspēj noticēt, ka tā bija, ka tas bija īstenībā un nav fantāzijas auglis.
Šo stāstu ir tik ļoti daudz, bet reti kurš no tiem ir piefiksēts grāmatā – kā skats no malas, bērna acīm, atmiņās vai ārpus muzeja plauktiem vai dokumentālajām filmām, arhīviem.
Ir dzirdēti tieši ārzemnieku stāsti – leģendas, kā padomju laikos pirktas balalaikas komisijas veikalos vai šprotes – suvenīrs, ko aizvest mājās. Kā tika ievestas vinila plates, mūzika un nosacītās tā laika luksus lietas vai importa preces.
Parastajam lasītājam, kas nav piedzīvojis padomju laiku ikdienu, šī mazā grāmatiņa var kļūt par mazu pavadoni. Ieskicējot ainiņas, lietas, notikumus, kas notika citā pasaulē – vietā, laikā, telpā.
Ir smieklīgi mūsdienās atcerēties šīs dažādās lietas – Ziemassvētku vecīti, vasarnīcu, alumīnija dakšiņas, miliciju, režīmu un sistēmu.
Reizē, prieks, ka tas ir beidzies un ir ar ko salīdzināt mūsdienās.
Balts vai melns, bet tā ir daļa no vēstures, paaudzes, kas vēl kādu laiku būs ar mums.
Iespējams, grāmata ir domāta pavisam citai mūsu paaudzei vai ārzemniekam, kuram šī grāmatiņa būs pārsteigums vai pat jaunatklājums.
Sava veida zinātniskā fantastika, kas mūsdienās vēl šur tur pasaulē joprojām ir realitāte.
Gribētos šāda veida grāmatiņas palasīt no katras izjukušās savienības valsts.
Un, ļoti cerams, autore drīzumā pieķersies vēl vienai grāmatiņai – desmit gadus vēlāk, divdesmit gadus pēcāk. Kā un kas mainījies uz labo vai slikto. Jau vairs ne bērna acīm, bet pieaugušāka cilvēka acīm.
Noteikti iesaku palasīt.
